venatilis
Latin
Etymology
From vēna (“a vein, blood vessel”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /u̯eːˈnaː.ti.lis/, [u̯eːˈnäːt̪ɪlʲɪs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /veˈna.ti.lis/, [veˈnäːt̪ilis]
Adjective
vēnātilis (neuter vēnātile); third-declension two-termination adjective
- springing from a vein
Declension
Third-declension two-termination adjective.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | vēnātilis | vēnātile | vēnātilēs | vēnātilia | |
| Genitive | vēnātilis | vēnātilium | |||
| Dative | vēnātilī | vēnātilibus | |||
| Accusative | vēnātilem | vēnātile | vēnātilēs vēnātilīs | vēnātilia | |
| Ablative | vēnātilī | vēnātilibus | |||
| Vocative | vēnātilis | vēnātile | vēnātilēs | vēnātilia | |
References
- “venatilis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- venatilis in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- venatilis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette