velniņš
Latvian
Etymology
From velns (“devil”) + -iņš (“dim.”).
Noun
velniņš m (1st declension)
- little devil; young, not fully grown devil; diminutive of velns
- (colloquial, figuratively) some, usually unexpected or inappropriate, mental state or emotion
- Fredis ēda pusdienas, Helēna, nosēdusies galda otrā pusē, centās būt rātna, bet kaut kāds velniņš visu laiku skrāpējās viņā, un viņai nāca smiekli ― Fredis was eating lunch, Helēna, sitting at the other side of the table, tried to be well-behaved, but some little devil was scratching all the time in her, and she started laughing
- liekas, mazs skaudības velniņš iezadzies viņa sirdī ― it seems that some little devil of envy had sneaked into his heart
Declension
Declension of velniņš (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | velniņš | velniņi |
| accusative (akuzatīvs) | velniņu | velniņus |
| genitive (ģenitīvs) | velniņa | velniņu |
| dative (datīvs) | velniņam | velniņiem |
| instrumental (instrumentālis) | velniņu | velniņiem |
| locative (lokatīvs) | velniņā | velniņos |
| vocative (vokatīvs) | velniņš | velniņi |
Synonyms
- velnēns