variegaturus
Latin
Etymology
Future active participle of variegō.
Participle
variegātūrus m (feminine variegātūra, neuter variegātūrum); first/second declension
- about to variegate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | variegātūrus | variegātūra | variegātūrum | variegātūrī | variegātūrae | variegātūra | |
| Genitive | variegātūrī | variegātūrae | variegātūrī | variegātūrōrum | variegātūrārum | variegātūrōrum | |
| Dative | variegātūrō | variegātūrō | variegātūrīs | ||||
| Accusative | variegātūrum | variegātūram | variegātūrum | variegātūrōs | variegātūrās | variegātūra | |
| Ablative | variegātūrō | variegātūrā | variegātūrō | variegātūrīs | |||
| Vocative | variegātūre | variegātūra | variegātūrum | variegātūrī | variegātūrae | variegātūra | |