valiturus
Latin
Etymology
Future active participle of valeō.
Participle
valitūrus m (feminine valitūra, neuter valitūrum); first/second declension
- about to strengthen
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | valitūrus | valitūra | valitūrum | valitūrī | valitūrae | valitūra | |
| Genitive | valitūrī | valitūrae | valitūrī | valitūrōrum | valitūrārum | valitūrōrum | |
| Dative | valitūrō | valitūrae | valitūrō | valitūrīs | valitūrīs | valitūrīs | |
| Accusative | valitūrum | valitūram | valitūrum | valitūrōs | valitūrās | valitūra | |
| Ablative | valitūrō | valitūrā | valitūrō | valitūrīs | valitūrīs | valitūrīs | |
| Vocative | valitūre | valitūra | valitūrum | valitūrī | valitūrae | valitūra | |