vaininieks
Latvian
Etymology
From vaina (“guilt”) + -inieks.
Noun
vaininieks m (1st declension, feminine form: vaininiece)
- (male) culprit, guilty one (someone responsible for something illegal, reprehensible, or undesirable)
- konflikta vaininieks ― the culprit of the conflict, the one to blame for the conflict
- tagad notiks izmeklēšana, un mani var padarīt par galveno vaininieku briesmīgajā nelaimē ― now the investigation will take place, and they may make me the culprit in a terrible misfortune
- kad darbs bija slikti paveikts, sāka meklēt vaininiekus ― when the work is poorly done, one starts looking for the culprits
- sulainis palika vaininieks, kad kungam nepatika no rīta tik agri celties ― the servant was the culprit when the lord didn't want to get up so early in the morning
- (of objects, events, etc.) culprit, cause (that which causes something undesirable, unpleasant)
- pastāvīgu miega traucējumu galvenais vaininieks ir neirozes ― neuroses are the main culprit of constant sleep disorders
Declension
Declension of vaininieks (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | vaininieks | vaininieki |
| accusative (akuzatīvs) | vaininieku | vaininiekus |
| genitive (ģenitīvs) | vaininieka | vaininieku |
| dative (datīvs) | vaininiekam | vaininiekiem |
| instrumental (instrumentālis) | vaininieku | vaininiekiem |
| locative (lokatīvs) | vaininiekā | vaininiekos |
| vocative (vokatīvs) | vaininiek | vaininieki |
Synonyms
- vainīgs (especially in the definite form: vainīgais)
Related terms
- vaina
- vainīgs, vainīgums, vainība
- nevainīgs, nevainīgums, nevainība
- vainot