urino
See also: urinò
Italian
Verb
urino
- first-person singular present indicative of urinare
Anagrams
- unirò
Latin
Alternative forms
- ūrīnor (classical)
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /uːˈriː.noː/
Verb
ūrīnō (present infinitive ūrīnāre, perfect active ūrīnāvī, supine ūrīnātum); first conjugation
- I dive or plunge into water
Conjugation
| Conjugation of ūrīnō (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | ūrīnō | ūrīnās | ūrīnat | ūrīnāmus | ūrīnātis | ūrīnant |
| imperfect | ūrīnābam | ūrīnābās | ūrīnābat | ūrīnābāmus | ūrīnābātis | ūrīnābant | |
| future | ūrīnābō | ūrīnābis | ūrīnābit | ūrīnābimus | ūrīnābitis | ūrīnābunt | |
| perfect | ūrīnāvī | ūrīnāvistī | ūrīnāvit | ūrīnāvimus | ūrīnāvistis | ūrīnāvērunt, ūrīnāvēre | |
| pluperfect | ūrīnāveram | ūrīnāverās | ūrīnāverat | ūrīnāverāmus | ūrīnāverātis | ūrīnāverant | |
| future perfect | ūrīnāverō | ūrīnāveris | ūrīnāverit | ūrīnāverimus | ūrīnāveritis | ūrīnāverint | |
| passive | present | ūrīnor | ūrīnāris, ūrīnāre | ūrīnātur | ūrīnāmur | ūrīnāminī | ūrīnantur |
| imperfect | ūrīnābar | ūrīnābāris, ūrīnābāre | ūrīnābātur | ūrīnābāmur | ūrīnābāminī | ūrīnābantur | |
| future | ūrīnābor | ūrīnāberis, ūrīnābere | ūrīnābitur | ūrīnābimur | ūrīnābiminī | ūrīnābuntur | |
| perfect | ūrīnātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | ūrīnātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | ūrīnātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | ūrīnem | ūrīnēs | ūrīnet | ūrīnēmus | ūrīnētis | ūrīnent |
| imperfect | ūrīnārem | ūrīnārēs | ūrīnāret | ūrīnārēmus | ūrīnārētis | ūrīnārent | |
| perfect | ūrīnāverim | ūrīnāverīs | ūrīnāverit | ūrīnāverīmus | ūrīnāverītis | ūrīnāverint | |
| pluperfect | ūrīnāvissem | ūrīnāvissēs | ūrīnāvisset | ūrīnāvissēmus | ūrīnāvissētis | ūrīnāvissent | |
| passive | present | ūrīner | ūrīnēris, ūrīnēre | ūrīnētur | ūrīnēmur | ūrīnēminī | ūrīnentur |
| imperfect | ūrīnārer | ūrīnārēris, ūrīnārēre | ūrīnārētur | ūrīnārēmur | ūrīnārēminī | ūrīnārentur | |
| perfect | ūrīnātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | ūrīnātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | ūrīnā | — | — | ūrīnāte | — |
| future | — | ūrīnātō | ūrīnātō | — | ūrīnātōte | ūrīnantō | |
| passive | present | — | ūrīnāre | — | — | ūrīnāminī | — |
| future | — | ūrīnātor | ūrīnātor | — | — | ūrīnantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | ūrīnāre | ūrīnāvisse | ūrīnātūrus esse | ūrīnārī | ūrīnātus esse | ūrīnātum īrī | |
| participles | ūrīnāns | — | ūrīnātūrus | — | ūrīnātus | ūrīnandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
| ūrīnandī | ūrīnandō | ūrīnandum | ūrīnandō | ūrīnātum | ūrīnātū | ||
References
- urino in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- urino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
Portuguese
Verb
urino
- first-person singular (eu) present indicative of urinar