urinarius
Latin
Etymology
From ūrīna (“urine”) + -ārius.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /uː.riːˈnaː.ri.us/, [uːriːˈnäːriʊs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /u.riˈna.ri.us/, [uriˈnäːrius]
Adjective
ūrīnārius (feminine ūrīnāria, neuter ūrīnārium); first/second-declension adjective
- (New Latin) urinary
- vēsīca ūrīnāria ― urinary bladder
- Synonym: ūrīnālis
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ūrīnārius | ūrīnāria | ūrīnārium | ūrīnāriī | ūrīnāriae | ūrīnāria | |
| Genitive | ūrīnāriī | ūrīnāriae | ūrīnāriī | ūrīnāriōrum | ūrīnāriārum | ūrīnāriōrum | |
| Dative | ūrīnāriō | ūrīnāriō | ūrīnāriīs | ||||
| Accusative | ūrīnārium | ūrīnāriam | ūrīnārium | ūrīnāriōs | ūrīnāriās | ūrīnāria | |
| Ablative | ūrīnāriō | ūrīnāriā | ūrīnāriō | ūrīnāriīs | |||
| Vocative | ūrīnārie | ūrīnāria | ūrīnārium | ūrīnāriī | ūrīnāriae | ūrīnāria | |
Descendants
- English: urinary