unitus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of ūniō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /uːˈniː.tus/, [uːˈniːt̪ʊs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /uˈni.tus/, [uˈniːt̪us]
Participle
ūnītus (feminine ūnīta, neuter ūnītum); first/second-declension participle
- united
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ūnītus | ūnīta | ūnītum | ūnītī | ūnītae | ūnīta | |
| Genitive | ūnītī | ūnītae | ūnītī | ūnītōrum | ūnītārum | ūnītōrum | |
| Dative | ūnītō | ūnītō | ūnītīs | ||||
| Accusative | ūnītum | ūnītam | ūnītum | ūnītōs | ūnītās | ūnīta | |
| Ablative | ūnītō | ūnītā | ūnītō | ūnītīs | |||
| Vocative | ūnīte | ūnīta | ūnītum | ūnītī | ūnītae | ūnīta | |
Descendants
- → Middle English: uniten
- English: unite
- Scots: unite
References
- unitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
- unitus in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700, pre-publication website, 2005-2016