uniturus
Latin
Etymology
Future active participle of ūniō.
Participle
ūnītūrus (feminine ūnītūra, neuter ūnītūrum); first/second-declension participle
- about to unite
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ūnītūrus | ūnītūra | ūnītūrum | ūnītūrī | ūnītūrae | ūnītūra | |
| Genitive | ūnītūrī | ūnītūrae | ūnītūrī | ūnītūrōrum | ūnītūrārum | ūnītūrōrum | |
| Dative | ūnītūrō | ūnītūrō | ūnītūrīs | ||||
| Accusative | ūnītūrum | ūnītūram | ūnītūrum | ūnītūrōs | ūnītūrās | ūnītūra | |
| Ablative | ūnītūrō | ūnītūrā | ūnītūrō | ūnītūrīs | |||
| Vocative | ūnītūre | ūnītūra | ūnītūrum | ūnītūrī | ūnītūrae | ūnītūra | |