unilineatus
Latin
Etymology
From ūni- + līneatus.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /uː.ni.liː.neˈaː.tus/, [uːnɪlʲiːneˈäːt̪ʊs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /u.ni.li.neˈa.tus/, [unilineˈäːt̪us]
Adjective
ūnilīneātus (feminine ūnilīneāta, neuter ūnilīneātum); first/second-declension adjective
- (New Latin) marked with a single line
Usage notes
- Used exclusively as a taxonomic epithet and thus normally in the nominative singular; other inflections may be theoretical or rarely found.
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ūnilīneātus | ūnilīneāta | ūnilīneātum | ūnilīneātī | ūnilīneātae | ūnilīneāta | |
| Genitive | ūnilīneātī | ūnilīneātae | ūnilīneātī | ūnilīneātōrum | ūnilīneātārum | ūnilīneātōrum | |
| Dative | ūnilīneātō | ūnilīneātō | ūnilīneātīs | ||||
| Accusative | ūnilīneātum | ūnilīneātam | ūnilīneātum | ūnilīneātōs | ūnilīneātās | ūnilīneāta | |
| Ablative | ūnilīneātō | ūnilīneātā | ūnilīneātō | ūnilīneātīs | |||
| Vocative | ūnilīneāte | ūnilīneāta | ūnilīneātum | ūnilīneātī | ūnilīneātae | ūnilīneāta | |