tēvija
See also: tēvijā
Latvian
Etymology
Coined by Atis Kronvalds in 1870, from tēvs (“father”) + -ija, in parallel with its synonym tēvzeme.[1]
Noun
tēvija f (4th declension)
- fatherland, homeland (country or land seen as the land of one's ancestors)
- kas cilvēks ir bez dzimtene, bez tēvijas un mājām? ― what is a person without a homeland, without a fatherland and a home?
- es - ceļinieks bez tēvijas ― I (am) a traveller without a home (lit. without a fatherland)
- pienāca pavasaris... tīrumos nozuda sniegs, un pirmie gāju putni atgriezās savā ziemeļu tēvijā ― spring has come... the snow has disappeared from the fields, and the first migratory birds have returned to their northern fatherland
Declension
Declension of tēvija (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | tēvija | tēvijas |
| accusative (akuzatīvs) | tēviju | tēvijas |
| genitive (ģenitīvs) | tēvijas | tēviju |
| dative (datīvs) | tēvijai | tēvijām |
| instrumental (instrumentālis) | tēviju | tēvijām |
| locative (lokatīvs) | tēvijā | tēvijās |
| vocative (vokatīvs) | tēvija | tēvijas |
Synonyms
- dzimtene
- tēvzeme, tēvu zeme
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “tēvs”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN