turīgs
Latvian
Etymology
From tur(ēt) (“to hold”) + -īgs, in which turēt still has the meaning of “to have,” “to possess,” attested in folk tales and in older written sources.[1]
Adjective
turīgs (definite turīgais, comparative turīgāks, superlative visturīgākais, adverb turīgi)
- (of people) well off, rich, wealthy (having good material conditions, having many valuable possessions)
- turīgs cilvēks ― wealthy person
- turīga ģimene ― wealthy family
- kļūt turīgam ― to become rich, wealthy
- Par Mežkalnu tēvu runājot, jāsaka, ka viņš bija turīgs' saimnieks ― speaking about father Mežkalns (= the head of the Mežkalns family), it must be said that he was a wealthy farmer
- (of life, time periods) wealthy, rich (having to do with, characterized by, good material circumstances, material goods, property)
- turīga dzīve, nākotne ― wealthy life, future
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of turīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | turīgs | turīgi | turīga | turīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | turīgu | turīgus | turīgu | turīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | turīga | turīgu | turīgas | turīgu | |||||
| dative (datīvs) | turīgam | turīgiem | turīgai | turīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | turīgu | turīgiem | turīgu | turīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | turīgā | turīgos | turīgā | turīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||
Synonyms
- bagāts
- mantīgs
Antonyms
- mazturīgs
- nabags, nabadzīgs
- nemantīgs
- trūcīgs
Derived terms
- turība
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “turēt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN