triplico
See also: triplicó and triplicò
Galician
Verb
triplico
- first-person singular present indicative of triplicar
Italian
Verb
triplico
- first-person singular present indicative of triplicare
Anagrams
- colpirti
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈtriː.pli.koː/, [ˈtriː.plɪ.koː]
Verb
trīplicō (present infinitive trīplicāre, perfect active trīplicāvī, supine trīplicātum); first conjugation
- I treble, triple, triplicate
Inflection
Conjugation of triplico (first conjugation) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
indicative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | trīplicō | trīplicās | trīplicat | trīplicāmus | trīplicātis | trīplicant |
imperfect | trīplicābam | trīplicābās | trīplicābat | trīplicābāmus | trīplicābātis | trīplicābant | |
future | trīplicābō | trīplicābis | trīplicābit | trīplicābimus | trīplicābitis | trīplicābunt | |
perfect | trīplicāvī | trīplicāvistī | trīplicāvit | trīplicāvimus | trīplicāvistis | trīplicāvērunt, trīplicāvēre | |
pluperfect | trīplicāveram | trīplicāverās | trīplicāverat | trīplicāverāmus | trīplicāverātis | trīplicāverant | |
future perfect | trīplicāverō | trīplicāveris | trīplicāverit | trīplicāverimus | trīplicāveritis | trīplicāverint | |
passive | present | trīplicor | trīplicāris, trīplicāre | trīplicātur | trīplicāmur | trīplicāminī | trīplicantur |
imperfect | trīplicābar | trīplicābāris, trīplicābāre | trīplicābātur | trīplicābāmur | trīplicābāminī | trīplicābantur | |
future | trīplicābor | trīplicāberis, trīplicābere | trīplicābitur | trīplicābimur | trīplicābiminī | trīplicābuntur | |
perfect | trīplicātus + present active indicative of sum | ||||||
pluperfect | trīplicātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
future perfect | trīplicātus + future active indicative of sum | ||||||
subjunctive | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | trīplicem | trīplicēs | trīplicet | trīplicēmus | trīplicētis | trīplicent |
imperfect | trīplicārem | trīplicārēs | trīplicāret | trīplicārēmus | trīplicārētis | trīplicārent | |
perfect | trīplicāverim | trīplicāverīs | trīplicāverit | trīplicāverimus | trīplicāveritis | trīplicāverint | |
pluperfect | trīplicāvissem | trīplicāvissēs | trīplicāvisset | trīplicāvissēmus | trīplicāvissētis | trīplicāvissent | |
passive | present | trīplicer | trīplicēris, trīplicēre | trīplicētur | trīplicēmur | trīplicēminī | trīplicentur |
imperfect | trīplicārer | trīplicārēris, trīplicārēre | trīplicārētur | trīplicārēmur | trīplicārēminī | trīplicārentur | |
perfect | trīplicātus + present active subjunctive of sum | ||||||
pluperfect | trīplicātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
imperative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | — | trīplicā | — | — | trīplicāte | — |
future | — | trīplicātō | trīplicātō | — | trīplicātōte | trīplicantō | |
passive | present | — | trīplicāre | — | — | trīplicāminī | — |
future | — | trīplicātor | trīplicātor | — | — | trīplicantor | |
non-finite forms | active | passive | |||||
present | perfect | future | present | perfect | future | ||
infinitives | trīplicāre | trīplicāvisse | trīplicātūrus esse | trīplicārī | trīplicātus esse | trīplicātum īrī | |
participles | trīplicāns | — | trīplicātūrus | — | trīplicātus | trīplicandus | |
verbal nouns | gerund | supine | |||||
nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
trīplicāre | trīplicandī | trīplicandō | trīplicandum | trīplicātum | trīplicātū |
Related terms
- triplex
References
- triplico in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- triplico in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
Spanish
Verb
triplico
- First-person singular (yo) present indicative form of triplicar.