augmentaturus
Latin
Etymology
Future active participle of augmentō
Participle
augmentātūrus m (feminine augmentātūra, neuter augmentātūrum); first/second declension
- about to augment
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | augmentātūrus | augmentātūra | augmentātūrum | augmentātūrī | augmentātūrae | augmentātūra | |
| Genitive | augmentātūrī | augmentātūrae | augmentātūrī | augmentātūrōrum | augmentātūrārum | augmentātūrōrum | |
| Dative | augmentātūrō | augmentātūrae | augmentātūrō | augmentātūrīs | augmentātūrīs | augmentātūrīs | |
| Accusative | augmentātūrum | augmentātūram | augmentātūrum | augmentātūrōs | augmentātūrās | augmentātūra | |
| Ablative | augmentātūrō | augmentātūrā | augmentātūrō | augmentātūrīs | augmentātūrīs | augmentātūrīs | |
| Vocative | augmentātūre | augmentātūra | augmentātūrum | augmentātūrī | augmentātūrae | augmentātūra | |