traucējums
Latvian
Etymology
From traucēt (“to disturb, to bother”) + -ums (noun-forming suffix).
Noun
traucējums m (1st declension)
- disturbance
- (pathology) disorder (physical or mental malfunction)
Declension
Declension of traucējums (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | traucējums | traucējumi |
| accusative (akuzatīvs) | traucējumu | traucējumus |
| genitive (ģenitīvs) | traucējuma | traucējumu |
| dative (datīvs) | traucējumam | traucējumiem |
| instrumental (instrumentālis) | traucējumu | traucējumiem |
| locative (lokatīvs) | traucējumā | traucējumos |
| vocative (vokatīvs) | traucējum | traucējumi |
Derived terms
- garastāvokļa traucējums
- miega traucējums
- personības traucējums