transubstantio

transubstantio

Latin

Alternative forms

• trānssubstantiō

Etymology

From trāns- (“across, beyond”) +‎ substantia (“substance”) +‎ -ō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /tran.supˈstan.ti.oː/, [trãː.sʊpˈstan.ti.oː]
• (Ecclesiastical) IPA^(key): /tran.supˈstan.t͡si.o/

Verb

trānsubstantiō (present infinitive trānsubstantiāre, perfect active trānsubstantiāvī, supine trānsubstantiātum); first conjugation

1. (Medieval Latin) I transubstantiate.

Inflection

Conjugation of transubstantio (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	trānsubstantiō	trānsubstantiās	trānsubstantiat	trānsubstantiāmus	trānsubstantiātis	trānsubstantiant
	imperfect	trānsubstantiābam	trānsubstantiābās	trānsubstantiābat	trānsubstantiābāmus	trānsubstantiābātis	trānsubstantiābant
	future	trānsubstantiābō	trānsubstantiābis	trānsubstantiābit	trānsubstantiābimus	trānsubstantiābitis	trānsubstantiābunt
	perfect	trānsubstantiāvī	trānsubstantiāvistī	trānsubstantiāvit	trānsubstantiāvimus	trānsubstantiāvistis	trānsubstantiāvērunt, trānsubstantiāvēre
	pluperfect	trānsubstantiāveram	trānsubstantiāverās	trānsubstantiāverat	trānsubstantiāverāmus	trānsubstantiāverātis	trānsubstantiāverant
	future perfect	trānsubstantiāverō	trānsubstantiāveris	trānsubstantiāverit	trānsubstantiāverimus	trānsubstantiāveritis	trānsubstantiāverint
passive	present	trānsubstantior	trānsubstantiāris, trānsubstantiāre	trānsubstantiātur	trānsubstantiāmur	trānsubstantiāminī	trānsubstantiantur
	imperfect	trānsubstantiābar	trānsubstantiābāris, trānsubstantiābāre	trānsubstantiābātur	trānsubstantiābāmur	trānsubstantiābāminī	trānsubstantiābantur
	future	trānsubstantiābor	trānsubstantiāberis, trānsubstantiābere	trānsubstantiābitur	trānsubstantiābimur	trānsubstantiābiminī	trānsubstantiābuntur
	perfect	trānsubstantiātus + present active indicative of sum
	pluperfect	trānsubstantiātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	trānsubstantiātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	trānsubstantiem	trānsubstantiēs	trānsubstantiet	trānsubstantiēmus	trānsubstantiētis	trānsubstantient
	imperfect	trānsubstantiārem	trānsubstantiārēs	trānsubstantiāret	trānsubstantiārēmus	trānsubstantiārētis	trānsubstantiārent
	perfect	trānsubstantiāverim	trānsubstantiāverīs	trānsubstantiāverit	trānsubstantiāverimus	trānsubstantiāveritis	trānsubstantiāverint
	pluperfect	trānsubstantiāvissem	trānsubstantiāvissēs	trānsubstantiāvisset	trānsubstantiāvissēmus	trānsubstantiāvissētis	trānsubstantiāvissent
passive	present	trānsubstantier	trānsubstantiēris, trānsubstantiēre	trānsubstantiētur	trānsubstantiēmur	trānsubstantiēminī	trānsubstantientur
	imperfect	trānsubstantiārer	trānsubstantiārēris, trānsubstantiārēre	trānsubstantiārētur	trānsubstantiārēmur	trānsubstantiārēminī	trānsubstantiārentur
	perfect	trānsubstantiātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	trānsubstantiātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	trānsubstantiā	—	—	trānsubstantiāte	—
	future	—	trānsubstantiātō	trānsubstantiātō	—	trānsubstantiātōte	trānsubstantiantō
passive	present	—	trānsubstantiāre	—	—	trānsubstantiāminī	—
	future	—	trānsubstantiātor	trānsubstantiātor	—	—	trānsubstantiantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		trānsubstantiāre	trānsubstantiāvisse	trānsubstantiātūrus esse	trānsubstantiārī	trānsubstantiātus esse	trānsubstantiātum īrī
participles		trānsubstantiāns	—	trānsubstantiātūrus	—	trānsubstantiātus	trānsubstantiandus
verbal nouns		gerund				supine
		nominative	genitive	dative/ablative	accusative	accusative	ablative
		trānsubstantiāre	trānsubstantiandī	trānsubstantiandō	trānsubstantiandum	trānsubstantiātum	trānsubstantiātū

Derived terms

• trānsubstantiātiō

Descendants

• English: transubstantiate
• French: transsubstantier
• Italian: transustanziare
• Portuguese: transubstanciar