transmontanus
Latin
Etymology
From trāns (“across”) + montānus (“of the mountains”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /tran.smonˈtaː.nus/, [trãː.smɔnˈtaː.nʊs]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /tran.smonˈta.nus/, [tran.smonˈtaː.nus]
Adjective
trānsmontānus (feminine trānsmontāna, neuter trānsmontānum); first/second declension
- that is or lives beyond the mountains; transmontane
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | trānsmontānus | trānsmontāna | trānsmontānum | trānsmontānī | trānsmontānae | trānsmontāna | |
| Genitive | trānsmontānī | trānsmontānae | trānsmontānī | trānsmontānōrum | trānsmontānārum | trānsmontānōrum | |
| Dative | trānsmontānō | trānsmontānae | trānsmontānō | trānsmontānīs | trānsmontānīs | trānsmontānīs | |
| Accusative | trānsmontānum | trānsmontānam | trānsmontānum | trānsmontānōs | trānsmontānās | trānsmontāna | |
| Ablative | trānsmontānō | trānsmontānā | trānsmontānō | trānsmontānīs | trānsmontānīs | trānsmontānīs | |
| Vocative | trānsmontāne | trānsmontāna | trānsmontānum | trānsmontānī | trānsmontānae | trānsmontāna | |
Descendants
- English: transmontane
- Galician: trasmontano
- Italian: tramontano
- Spanish: transmontano
References
- transmontanus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- transmontanus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- transmontanus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette