transfiguratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of trānsfigūrō.
Participle
trānsfigūrātus m (feminine trānsfigūrāta, neuter trānsfigūrātum); first/second declension
- transformed, transfigured or metamorphosed
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | trānsfigūrātus | trānsfigūrāta | trānsfigūrātum | trānsfigūrātī | trānsfigūrātae | trānsfigūrāta | |
| Genitive | trānsfigūrātī | trānsfigūrātae | trānsfigūrātī | trānsfigūrātōrum | trānsfigūrātārum | trānsfigūrātōrum | |
| Dative | trānsfigūrātō | trānsfigūrātae | trānsfigūrātō | trānsfigūrātīs | trānsfigūrātīs | trānsfigūrātīs | |
| Accusative | trānsfigūrātum | trānsfigūrātam | trānsfigūrātum | trānsfigūrātōs | trānsfigūrātās | trānsfigūrāta | |
| Ablative | trānsfigūrātō | trānsfigūrātā | trānsfigūrātō | trānsfigūrātīs | trānsfigūrātīs | trānsfigūrātīs | |
| Vocative | trānsfigūrāte | trānsfigūrāta | trānsfigūrātum | trānsfigūrātī | trānsfigūrātae | trānsfigūrāta | |