transabitus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of trānsabeō.
Participle
trānsabitus m (feminine trānsabita, neuter trānsabitum); first/second declension
- pierced
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | trānsabitus | trānsabita | trānsabitum | trānsabitī | trānsabitae | trānsabita | |
Genitive | trānsabitī | trānsabitae | trānsabitī | trānsabitōrum | trānsabitārum | trānsabitōrum | |
Dative | trānsabitō | trānsabitae | trānsabitō | trānsabitīs | trānsabitīs | trānsabitīs | |
Accusative | trānsabitum | trānsabitam | trānsabitum | trānsabitōs | trānsabitās | trānsabita | |
Ablative | trānsabitō | trānsabitā | trānsabitō | trānsabitīs | trānsabitīs | trānsabitīs | |
Vocative | trānsabite | trānsabita | trānsabitum | trānsabitī | trānsabitae | trānsabita |