atvainot

Latvian

From at- +‎ vainot (“to blame”).

(file)

atvainot tr., 2nd conj., pres. atvainoju, atvaino, atvaino, past atvainoju

to accept someone's apology, to excuse, to forgive
atvainot par traucējumu ― to forgive the disturbance
atvainot vēlo apmeklējumu ― to excuse (someone's) late attendance
atvainojiet, lūdzu ― please excuse (me)
atvaino (mani)! ― excuse (me)! sorry!
jums vajadzēs mani atvainot, es gan laikam nevarēšu rādīties jūsu viesiem ― you will have to excuse me, I will maybe not be able to appear before your guests
to excuse, to justify
atvainot draugu par izklaidību ― to excuse a friend's distraction
“es viņus ciest nevaru, abus šos Laiviņus”, savu bardzību atvainodams, paskaidroja Vanags ― “I can't stand them, both these Laiviņš,” Vanags explained, excusing/justifying his severity

conjugation of atvainot

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)	IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
1st pers. sg.	es	atvainoju	atvainoju	atvainošu	—
2nd pers. sg.	tu	atvaino	atvainoji	atvainosi	atvaino
3rd pers. sg.	viņš, viņa	atvaino	atvainoja	atvainos	lai atvaino
1st pers. pl.	mēs	atvainojam	atvainojām	atvainosim	atvainosim
2nd pers. pl.	jūs	atvainojat	atvainojāt	atvainosiet, atvainosit	atvainojiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	atvaino	atvainoja	atvainos	lai atvaino

RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	atvainojot		Present Active 1 (Adj.)		atvainojošs
Past	esot atvainojis		Present Active 2 (Adv.)		atvainodams
Future	atvainošot		Present Active 3 (Adv.)		atvainojot
Imperative	lai atvainojot		Present Active 4 (Obj.)		atvainojam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		atvainojis
Present	atvainotu		Present Passive		atvainojams
Past	būtu atvainojis		Past Passive		atvainots
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāatvaino		Infinitive (nenoteiksme)		atvainot
Conjunctive 1	esot jāatvaino		Negative Infinitive		neatvainot
Conjunctive 2	jāatvainojot		Verbal noun		atvainošana