temulentus
Latin
Etymology
From the same root as tēmētum (“intoxicating drink”) + -ulentus (“full of, abounding in”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /teː.muˈlen.tus/, [teː.mʊˈɫɛn.tʊs]
Adjective
tēmulentus (feminine tēmulenta, neuter tēmulentum); first/second declension
- drunken, intoxicated
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | tēmulentus | tēmulenta | tēmulentum | tēmulentī | tēmulentae | tēmulenta | |
| Genitive | tēmulentī | tēmulentae | tēmulentī | tēmulentōrum | tēmulentārum | tēmulentōrum | |
| Dative | tēmulentō | tēmulentō | tēmulentīs | ||||
| Accusative | tēmulentum | tēmulentam | tēmulentum | tēmulentōs | tēmulentās | tēmulenta | |
| Ablative | tēmulentō | tēmulentā | tēmulentō | tēmulentīs | |||
| Vocative | tēmulente | tēmulenta | tēmulentum | tēmulentī | tēmulentae | tēmulenta | |
Derived terms
- tēmulentia
Related terms
- abstēmius
- tēmētum
Descendants
- Portguese: temulento
- Spanish: temulento
References
- temulentus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- temulentus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- temulentus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette