sīvīte
Latgalian
Etymology
From sīva (“wife”) + -īte. Akin to Latvian sieviete.
Pronunciation
- IPA(key): [ˈsʲìːvʲìːtʲæ]
- Hyphenation: sī‧vī‧te
Noun
sīvīte f
- woman, female
Declension
Declension of sīvīte (type 5 noun)
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | sīvīte | sīvītis, sīvītes1) |
| genitive | sīvītis, sīvītes1) | sīvīšu |
| dative | sīvītei | sīvītem, sīvīšom1) |
| accusative | sīvīti | sīvītis, sīvītes1) |
| instrumental | sīvīti | sīvītem, sīvīšom1) |
| locative | sīvītē, sīvītī1) | sīvītēs, sīvīšuos1) |
| vocative | sīvīte, sīvīt | sīvītis, sīvītes1) |
| 1) dialectal | ||
Coordinate terms
- veirīts (“man”)
References
- M. Bukšs; J. Placinskis (1973) Latgaļu volūdas gramatika un pareizraksteibas vōrdneica, Latgaļu izdevnīceiba, page 398