suscitaturus
Latin
Etymology
Future active participle of suscitō (“encourage, stir up, awaken”).
Participle
suscitātūrus (feminine suscitātūra, neuter suscitātūrum); first/second-declension participle
- about to encourage, about to stir up, about to awaken
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | suscitātūrus | suscitātūra | suscitātūrum | suscitātūrī | suscitātūrae | suscitātūra | |
| Genitive | suscitātūrī | suscitātūrae | suscitātūrī | suscitātūrōrum | suscitātūrārum | suscitātūrōrum | |
| Dative | suscitātūrō | suscitātūrō | suscitātūrīs | ||||
| Accusative | suscitātūrum | suscitātūram | suscitātūrum | suscitātūrōs | suscitātūrās | suscitātūra | |
| Ablative | suscitātūrō | suscitātūrā | suscitātūrō | suscitātūrīs | |||
| Vocative | suscitātūre | suscitātūra | suscitātūrum | suscitātūrī | suscitātūrae | suscitātūra | |