substantīvs
See also: substantivs and Substantivs
Latvian
Etymology
Via other European languages, ultimately borrowed from Latin substantīvus (“substantive, self-existent”).
Noun
substantīvs m (1st declension)
- (grammar) noun (a word used to refer to an entity, concept or idea)
- verbāls substantīvs ― (de)verbal noun
Usage notes
Apparently, substantīvs is used only in technical (linguistic) writings; in most contexts, its synonym lietvārds is preferred.
Declension
Declension of substantīvs (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | substantīvs | substantīvi |
| accusative (akuzatīvs) | substantīvu | substantīvus |
| genitive (ģenitīvs) | substantīva | substantīvu |
| dative (datīvs) | substantīvam | substantīviem |
| instrumental (instrumentālis) | substantīvu | substantīviem |
| locative (lokatīvs) | substantīvā | substantīvos |
| vocative (vokatīvs) | substantīv | substantīvi |
Synonyms
- lietvārds
See also
(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs (Category: lv:Parts of speech)