subplicaturus
Latin
Etymology
Future active participle of subplicō.
Participle
subplicātūrus m (feminine subplicātūra, neuter subplicātūrum); first/second declension
- Alternative form of supplicāturus
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | subplicātūrus | subplicātūra | subplicātūrum | subplicātūrī | subplicātūrae | subplicātūra | |
Genitive | subplicātūrī | subplicātūrae | subplicātūrī | subplicātūrōrum | subplicātūrārum | subplicātūrōrum | |
Dative | subplicātūrō | subplicātūrae | subplicātūrō | subplicātūrīs | subplicātūrīs | subplicātūrīs | |
Accusative | subplicātūrum | subplicātūram | subplicātūrum | subplicātūrōs | subplicātūrās | subplicātūra | |
Ablative | subplicātūrō | subplicātūrā | subplicātūrō | subplicātūrīs | subplicātūrīs | subplicātūrīs | |
Vocative | subplicātūre | subplicātūra | subplicātūrum | subplicātūrī | subplicātūrae | subplicātūra |