stāstītāja

See also: stāstītajā and stāstītājā

Latvian

See stāstītājs.

stāstītāja m

From stāstīt (“to tell, to narrate”) +‎ -āja, or stāstītājs (“teller, narrator”) +‎ -a (“fem.”).

stāstītāja f (4th declension, masculine form: stāstītājs)

(female) teller (a woman who tells something; the viewpoint character in first-person narratives)
pasaku stāstītāja ― (female) fairytale teller
stāstītājas pieredeze atsedz tipiskas padomju laika darba un sadzīves grūtības ― the (female) narrator's experience reveals the typical hardships of work and life in Soviet times

Declension of stāstītāja (4th declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	stāstītāja	stāstītājas
accusative (akuzatīvs)	stāstītāju	stāstītājas
genitive (ģenitīvs)	stāstītājas	stāstītāju
dative (datīvs)	stāstītājai	stāstītājām
instrumental (instrumentālis)	stāstītāju	stāstītājām
locative (lokatīvs)	stāstītājā	stāstītājās
vocative (vokatīvs)	stāstītāja	stāstītājas