stārķis

stārķis

Latvian

Baltais stārķis

Alternative forms

• (dialectal forms) stārks, starks

Etymology

Borrowed from Middle High German stork, or from Middle Dutch stork, both from Proto-West Germanic *stork (compare German Storch, English stork).

The long vowel comes from the long level-tone syllable in the original forms (star̃ks > stārks). This word is first mentioned in 18th-century dictionaries.[1]

Pronunciation

• IPA^(key): [stāːɾɟis]

Noun

stārķis m (2nd declension)

1. stork (large bird with long neck and legs and a long straight beak; fam. Ciconiidae)

   baltais stārķis ― white stork

   melnais stārķis ― black stork

   stārķu pāris ― a couple of storks

   stārķa ligzda ― stork nest

Declension

Declension of stārķis (2nd declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	stārķis	stārķi
accusative (akuzatīvs)	stārķi	stārķus
genitive (ģenitīvs)	stārķa	stārķu
dative (datīvs)	stārķim	stārķiem
instrumental (instrumentālis)	stārķi	stārķiem
locative (lokatīvs)	stārķī	stārķos
vocative (vokatīvs)	stārķi	stārķi

References

1. Karulis, Konstantīns (1992), “stārķis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN