strēlnieks
See also: Strēlnieks
Latvian
Etymology
From strēle (“arrow, dart”) + -nieks. First mentioned in 17th-century sources, this word corresponds so well in form and meaning to Old East Slavic стрѣльникъ (strělĭnikŭ, “archer”) that it may have been a calque or borrowing.[1]
Noun
strēlnieks m (1st declension, feminine form: strēlniece)
- (military) (male) rifleman, infantryman, infantry soldier
- strēlnieku divīzija ― infantry, riflemen division
- strēlnieku ieroči ― infantry weapons
- motorizēto strēlnieku karaspēks ― motorized infantry troops
- strēnieku dziesmas ― riflemen songs
- latviešu brīvprātīgo strēlnieku 1. pulks ― 1st. regiment of Latvian voluntary riflemen
- (historical) (male) archer (warrior or hunter whose main weapon is a bow (or crossbow) and arrows)
- plecos stops un bultas, strēlnieks kalnos klīst ― crossbow and arrows on shoulders, the archer roams in the mountains
Declension
Declension of strēlnieks (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | strēlnieks | strēlnieki |
| accusative (akuzatīvs) | strēlnieku | strēlniekus |
| genitive (ģenitīvs) | strēlnieka | strēlnieku |
| dative (datīvs) | strēlniekam | strēlniekiem |
| instrumental (instrumentālis) | strēlnieku | strēlniekiem |
| locative (lokatīvs) | strēlniekā | strēlniekos |
| vocative (vokatīvs) | strēlniek | strēlnieki |
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “strēle”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN