strangulo
Esperanto
Etymology
From stranga + -ulo
Pronunciation
- IPA(key): /stranˈɡulo/
- Hyphenation: stran‧gu‧lo
- Rhymes: -ulo
Noun
strangulo (accusative singular strangulon, plural stranguloj, accusative plural strangulojn)
- A strange, odd, or eccentric person; a crackpot, a crank.
Latin
Etymology
From Ancient Greek στραγγαλόομαι (strangalóomai, “to strangle”), from στραγγάλη (strangálē, “a halter”); compare στραγγός (strangós, “tied together, entangled, twisted”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈstran.ɡu.loː/, [ˈstraŋ.ɡʊ.ɫoː]
Verb
strangulō (present infinitive strangulāre, perfect active strangulāvī, supine strangulātum); first conjugation
- (transitive) I strangle, throttle.
- (transitive) I choke, suffocate, smother.
- (transitive) I torment, torture.
Inflection
Conjugation of strangulo (first conjugation) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
indicative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | strangulō | strangulās | strangulat | strangulāmus | strangulātis | strangulant |
imperfect | strangulābam | strangulābās | strangulābat | strangulābāmus | strangulābātis | strangulābant | |
future | strangulābō | strangulābis | strangulābit | strangulābimus | strangulābitis | strangulābunt | |
perfect | strangulāvī | strangulāvistī | strangulāvit | strangulāvimus | strangulāvistis | strangulāvērunt, strangulāvēre | |
pluperfect | strangulāveram | strangulāverās | strangulāverat | strangulāverāmus | strangulāverātis | strangulāverant | |
future perfect | strangulāverō | strangulāveris | strangulāverit | strangulāverimus | strangulāveritis | strangulāverint | |
passive | present | strangulor | strangulāris, strangulāre | strangulātur | strangulāmur | strangulāminī | strangulantur |
imperfect | strangulābar | strangulābāris, strangulābāre | strangulābātur | strangulābāmur | strangulābāminī | strangulābantur | |
future | strangulābor | strangulāberis, strangulābere | strangulābitur | strangulābimur | strangulābiminī | strangulābuntur | |
perfect | strangulātus + present active indicative of sum | ||||||
pluperfect | strangulātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
future perfect | strangulātus + future active indicative of sum | ||||||
subjunctive | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | strangulem | strangulēs | strangulet | strangulēmus | strangulētis | strangulent |
imperfect | strangulārem | strangulārēs | strangulāret | strangulārēmus | strangulārētis | strangulārent | |
perfect | strangulāverim | strangulāverīs | strangulāverit | strangulāverimus | strangulāveritis | strangulāverint | |
pluperfect | strangulāvissem | strangulāvissēs | strangulāvisset | strangulāvissēmus | strangulāvissētis | strangulāvissent | |
passive | present | stranguler | strangulēris, strangulēre | strangulētur | strangulēmur | strangulēminī | strangulentur |
imperfect | strangulārer | strangulārēris, strangulārēre | strangulārētur | strangulārēmur | strangulārēminī | strangulārentur | |
perfect | strangulātus + present active subjunctive of sum | ||||||
pluperfect | strangulātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
imperative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | — | strangulā | — | — | strangulāte | — |
future | — | strangulātō | strangulātō | — | strangulātōte | strangulantō | |
passive | present | — | strangulāre | — | — | strangulāminī | — |
future | — | strangulātor | strangulātor | — | — | strangulantor | |
non-finite forms | active | passive | |||||
present | perfect | future | present | perfect | future | ||
infinitives | strangulāre | strangulāvisse | strangulātūrus esse | strangulārī | strangulātus esse | strangulātum īrī | |
participles | strangulāns | — | strangulātūrus | — | strangulātus | strangulandus | |
verbal nouns | gerund | supine | |||||
nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
strangulāre | strangulandī | strangulandō | strangulandum | strangulātum | strangulātū |
Derived terms
- strangulābilis
- strangulātiō
- strangulātor
- strangulātus
Descendants
- Catalan: estrangular
- English: strangle, strangulate
- French: étrangler
- Italian: strangolare
- Occitan: estrangolar
- Portuguese: estrangular
- Romanian: strangula
- Spanish: estrangular
References
- strangulo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- strangulo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- strangulo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
- strangle in The Century Dictionary, New York, N.Y.: The Century Co., 1911.