spļaut
Latvian
Etymology
From Proto-Baltic *spyau-ti (for another example of a *py > pļ change, see pļaut), from Proto-Indo-European *p(ʰ)yēw-, *sp(ʰ)yēw- (“to spit”). Cognates include Lithuanian spiáuti, Proto-Slavic *pjuti (Russian плева́ть (plevátʹ), 1st. pers. pres. плюю́ (pljujú), Belarusian плюва́ць (pljuvácʹ), Ukrainian плюва́ти (pljuváty), Bulgarian плю́я (pljúja, “I spit”), Czech plíti, plvati, Polish pluć, plwać, spluwać), Gothic 𐍃𐍀𐌴𐌹𐍅𐌰𐌽 (speiwan), Old High German spīwan, German speien, Sanskrit ष्ठीवति (ṣṭhīvati), Ancient Greek πτύω (ptúō), Latin spuō.[1]
Pronunciation
- IPA(key): [spʎāwt]
Verb
spļaut (tr. or intr., 1st conj., pres. spļauju, spļauj, spļauj, past spļāvu)
- (intransitive) to spit, to expectorate (to push, throw saliva or sputum out of one's mouth)
- uz ietves aizliegts spļaut ― it is prohibited to spit on the sidewalk
- spļaut uz visām pusēm ― to spit on all sides
- pavasarī viņš reižu reizēm iznāca ārā no smēdes, pieķērās pie žoga un dažreiz it ilgi klepoja un spļāva ― sometimes in spring he came out of the forge, held on to the fence and sometimes coughed and spat for a long time
- (transitive) to spit (to push, throw something out of one's mouth)
- slimnieks spļauj asinis ― the patient is spitting blood
- spļaut ķiršu kauliņus zemē ― to spit cherry pits on the ground
- ej nost zirgam no galvas, kad tas putas no mutes spļauj un pakaviem zemi kārpa! ― go away from a horse when he spits foam from his mouth and scrapes the ground with his hooves!
Conjugation
conjugation of spļaut
| INDICATIVE (īstenības izteiksme) | IMPERATIVE (pavēles izteiksme) | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| Present (tagadne) | Past (pagātne) | Future (nākotne) | |||
| 1st pers. sg. | es | spļauju | spļāvu | spļaušu | — |
| 2nd pers. sg. | tu | spļauj | spļāvi | spļausi | spļauj |
| 3rd pers. sg. | viņš, viņa | spļauj | spļāva | spļaus | lai spļauj |
| 1st pers. pl. | mēs | spļaujam | spļāvām | spļausim | spļausim |
| 2nd pers. pl. | jūs | spļaujat | spļāvāt | spļausiet, spļausit | spļaujiet |
| 3rd pers. pl. | viņi, viņas | spļauj | spļāva | spļaus | lai spļauj |
| RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) | PARTICIPLES (divdabji) | ||||
| Present | spļaujot | Present Active 1 (Adj.) | spļaujošs | ||
| Past | esot spļāvis | Present Active 2 (Adv.) | spļaudams | ||
| Future | spļaušot | Present Active 3 (Adv.) | spļaujot | ||
| Imperative | lai spļaujot | Present Active 4 (Obj.) | spļaujam | ||
| CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) | Past Active | spļāvis | |||
| Present | spļautu | Present Passive | spļaujams | ||
| Past | būtu spļāvis | Past Passive | spļauts | ||
| DEBITIVE (vajadzības izteiksme) | NOMINAL FORMS | ||||
| Indicative | (būt) jāspļauj | Infinitive (nenoteiksme) | spļaut | ||
| Conjunctive 1 | esot jāspļauj | Negative Infinitive | nespļaut | ||
| Conjunctive 2 | jāspļaujot | Verbal noun | spļaušana | ||
Derived terms
- prefixed verbs:
- aizspļaut
- apspļaut
- atspļaut
- iespļaut
- izspļaut
- nospļaut
- pārspļaut
- piespļaut
- saspļaut
- uzspļaut
- other derived terms:
- spļāviens
See also
- siekalas
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “spļaut”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN