spīdekle
Latvian
Etymology
From spīdēt + -ekle.
Noun
spīdekle f (5th declension, masculine form: spīdeklis)
- (female) luminary
Declension
Declension of spīdekle (5th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | spīdekle | spīdekles |
accusative (akuzatīvs) | spīdekli | spīdekles |
genitive (ģenitīvs) | spīdekles | spīdekļu |
dative (datīvs) | spīdeklei | spīdeklēm |
instrumental (instrumentālis) | spīdekli | spīdeklēm |
locative (lokatīvs) | spīdeklē | spīdeklēs |
vocative (vokatīvs) | spīdekle | spīdekles |
Related terms
- spīdēt