spoliaturus
Latin
Etymology
Future active participle of spoliō.
Participle
spoliātūrus (feminine spoliātūra, neuter spoliātūrum); first/second-declension participle
- about to strip
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | spoliātūrus | spoliātūra | spoliātūrum | spoliātūrī | spoliātūrae | spoliātūra | |
| Genitive | spoliātūrī | spoliātūrae | spoliātūrī | spoliātūrōrum | spoliātūrārum | spoliātūrōrum | |
| Dative | spoliātūrō | spoliātūrō | spoliātūrīs | ||||
| Accusative | spoliātūrum | spoliātūram | spoliātūrum | spoliātūrōs | spoliātūrās | spoliātūra | |
| Ablative | spoliātūrō | spoliātūrā | spoliātūrō | spoliātūrīs | |||
| Vocative | spoliātūre | spoliātūra | spoliātūrum | spoliātūrī | spoliātūrae | spoliātūra | |