spiritalitas
Latin
Alternative forms
- spīrituālitās
Etymology
From spīritālis (“spiritual”) + -tās, from spīritus (“breath, breathing; air; spirit”), from spirō (“breathe, respire; live”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /spiː.riˈtaː.li.taːs/, [spiː.rɪˈtaː.lɪ.taːs]
Noun
spīritālitās f (genitive spīritālitātis); third declension
- spirituality
Declension
Third declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | spīritālitās | spīritālitātēs |
| Genitive | spīritālitātis | spīritālitātum |
| Dative | spīritālitātī | spīritālitātibus |
| Accusative | spīritālitātem | spīritālitātēs |
| Ablative | spīritālitāte | spīritālitātibus |
| Vocative | spīritālitās | spīritālitātēs |
Related terms
- spīrābilis
- spīrāculum
- spīrāmen
- spīrāmentum
- spīrātiō
- spīrātus
- spīritālis
- spīritāliter
- spīritus
- spīritus asper
- spīritus lēnis
- spīritus sānctus
- spīrō
References
- spiritalitas in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- spiritalitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette