spieģelis
Latvian
Etymology
Borrowed from Middle Low German spegel, or from Middle Dutch spegel (compare German Spiegel, Dutch spiegel), now mostly replaced by spogulis (q.v.).[1]
Noun
spieģelis m (2nd declension)
- mirror; synonym of spogulis
Declension
Declension of spieģelis (2nd declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | spieģelis | spieģeļi |
| accusative (akuzatīvs) | spieģeli | spieģeļus |
| genitive (ģenitīvs) | spieģeļa | spieģeļu |
| dative (datīvs) | spieģelim | spieģeļiem |
| instrumental (instrumentālis) | spieģeli | spieģeļiem |
| locative (lokatīvs) | spieģelī | spieģeļos |
| vocative (vokatīvs) | spieģeli | spieģeļi |
References
- Karulis, Konstantīns. 1992, 2001. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga: AVOTS. →ISBN.