sortiturus
Latin
Etymology
Future active participle of sortior.
Participle
sortītūrus m (feminine sortītūra, neuter sortītūrum); first/second declension
- about to distribute
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | sortītūrus | sortītūra | sortītūrum | sortītūrī | sortītūrae | sortītūra | |
| Genitive | sortītūrī | sortītūrae | sortītūrī | sortītūrōrum | sortītūrārum | sortītūrōrum | |
| Dative | sortītūrō | sortītūrae | sortītūrō | sortītūrīs | sortītūrīs | sortītūrīs | |
| Accusative | sortītūrum | sortītūram | sortītūrum | sortītūrōs | sortītūrās | sortītūra | |
| Ablative | sortītūrō | sortītūrā | sortītūrō | sortītūrīs | sortītūrīs | sortītūrīs | |
| Vocative | sortītūre | sortītūra | sortītūrum | sortītūrī | sortītūrae | sortītūra | |