assignaturus
Latin
Etymology
Future active participle of assignō.
Participle
assīgnātūrus (feminine assīgnātūra, neuter assīgnātūrum); first/second-declension participle
- about to assign
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | assīgnātūrus | assīgnātūra | assīgnātūrum | assīgnātūrī | assīgnātūrae | assīgnātūra | |
| Genitive | assīgnātūrī | assīgnātūrae | assīgnātūrī | assīgnātūrōrum | assīgnātūrārum | assīgnātūrōrum | |
| Dative | assīgnātūrō | assīgnātūrō | assīgnātūrīs | ||||
| Accusative | assīgnātūrum | assīgnātūram | assīgnātūrum | assīgnātūrōs | assīgnātūrās | assīgnātūra | |
| Ablative | assīgnātūrō | assīgnātūrā | assīgnātūrō | assīgnātūrīs | |||
| Vocative | assīgnātūre | assīgnātūra | assīgnātūrum | assīgnātūrī | assīgnātūrae | assīgnātūra | |