smieklīgums
Latvian
Etymology
From smieklīgs (“funny, ridiculous”) + -ums (with smieklīgs from smiekls (“laugh, laughter”) + -īgs).
Noun
smieklīgums m (1st declension)
- funniness, humorousness (the quality of that which is funny, humorous)
- abi vecie strīdējušies līdz smieklīgumam ― the two old pepole (had) argued to the point of humorousness, risibility
- Valentīna ir līdz smieklīgumam stulba; viņas nejēdzīgās atbildes stundās izsauc klasē smieklu šaltis ― Valentīna is stupid o the point of risibility, absurdity; her stupid answers caused bursts of laughter in class
- ridiculousness, strangeness, oddity
- vecā lielmāte saprata, kādu varoņdarbu Ilona gadiem bija darījusi, vīra dullumu, smieklīgumu gudri noslēpdama ― the old landlady understood what a feat Ilona had done all those years, wisely hiding (her) husband's foolishness, ridiculousness
Declension
Declension of smieklīgums (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | smieklīgums | — |
| accusative (akuzatīvs) | smieklīgumu | — |
| genitive (ģenitīvs) | smieklīguma | — |
| dative (datīvs) | smieklīgumam | — |
| instrumental (instrumentālis) | smieklīgumu | — |
| locative (lokatīvs) | smieklīgumā | — |
| vocative (vokatīvs) | smieklīgum | — |
Synonyms
- jocīgums
- komika
- komiskums