smaidīt
Latvian
![](Images/wiktionary/1_francesc_ricoma.jpg.webp)
Smaidīt
Etymology
From the verb smiet (“to laugh”) (q.v.), of which it was originally the iterative form (cf. skriet (“to run”), skraidīt (“to run around, several times”)), ultimately from Proto-Indo-European *(s)mey-.[1]
Pronunciation
- IPA(key): [smāīdîːt]
Verb
smaidīt (intr., 3rd conj., pres. smaidu, smaidi, smaida, past smaidīju)
- to smile (to produce a smile, a facial expression with the ends of one's mouth raised and the teeth shown, in order to express happiness, cheerfulness, kindness, satisfaction, or pleasure)
- sirsnīgi smaidīt ― to smile sincerely, warmly
- mīļi smaidīt ― to smile kindly
- smaidīt aiz laimes ― to smile with happiness
- smaidīt draugam ― to smile to a friend
- smaidīt caur asarām ― to smile through tears (i.e., while crying)
- Imants smaida kā pilns mēness ― Imants smiles like a full moon (= with a broad smile)
- Lūcija smaida savu silto un mīlīgo smaidu, kas dara viņas seju neparasti skaistu ― Lūcija smiles her warm and kind smile, which made her face unusually beautiful
- cilvēki smaida aiz prieka, aiz lepnuma, aiz pašapziņas, par jocīgu gadījumu ― people smile with joy, with pride, with self-confidence, or because of a funny situation
- paskaties, es jau esmu vecs, bet es arī smaidu ― look, I am already old, but I also smile
- (of faces, eyes) to smile (to be associated in their expression with a smile)
- Annele ieplēta acis, cik vien jaudāja, un redzēja tēva smaidošo, gaišo seju ― Annele widened her eyes, as much as she could, and saw (her) father's smiling, bright face
Conjugation
conjugation of smaidīt
INDICATIVE (īstenības izteiksme) | IMPERATIVE (pavēles izteiksme) | ||||
---|---|---|---|---|---|
Present (tagadne) | Past (pagātne) | Future (nākotne) | |||
1st pers. sg. | es | smaidu | smaidīju | smaidīšu | — |
2nd pers. sg. | tu | smaidi | smaidīji | smaidīsi | smaidi |
3rd pers. sg. | viņš, viņa | smaida | smaidīja | smaidīs | lai smaida |
1st pers. pl. | mēs | smaidām | smaidījām | smaidīsim | smaidīsim |
2nd pers. pl. | jūs | smaidāt | smaidījāt | smaidīsiet, smaidīsit | smaidiet |
3rd pers. pl. | viņi, viņas | smaida | smaidīja | smaidīs | lai smaida |
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) | PARTICIPLES (divdabji) | ||||
Present | smaidot | Present Active 1 (Adj.) | smaidošs | ||
Past | esot smaidījis | Present Active 2 (Adv.) | smaidīdams | ||
Future | smaidīšot | Present Active 3 (Adv.) | smaidot | ||
Imperative | lai smaidot | Present Active 4 (Obj.) | smaidām | ||
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) | Past Active | smaidījis | |||
Present | smaidītu | Present Passive | smaidāms | ||
Past | būtu smaidījis | Past Passive | smaidīts | ||
DEBITIVE (vajadzības izteiksme) | NOMINAL FORMS | ||||
Indicative | (būt) jāsmaida | Infinitive (nenoteiksme) | smaidīt | ||
Conjunctive 1 | esot jāsmaida | Negative Infinitive | nesmaidīt | ||
Conjunctive 2 | jāsmaidot | Verbal noun | smaidīšana |
Synonyms
- smīnēt
Derived terms
- prefixed verbs:
- atsmaidīt
- nosmaidīt
- pasmaidīt
- uzsmaidīt
Related terms
- smaids
- smaidīgs, smaidīgums
See also
- smiet, smieties
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “smaidīt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN