skanis
Latvian
Etymology
A term coined in 1869 by K. Biezbārdis, from the stem of skanēt (“to sound”) (q.v.; see also skaņa (“sound”)), and later replaced by A. Kronvalds coinage patskanis.[1]
Noun
skanis f (4th declension)
- (obsolete term) vowel
Declension
Declension of skanis (2nd declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | skanis | skaņi |
| accusative (akuzatīvs) | skani | skaņus |
| genitive (ģenitīvs) | skaņa | skaņu |
| dative (datīvs) | skanim | skaņiem |
| instrumental (instrumentālis) | skani | skaņiem |
| locative (lokatīvs) | skanī | skaņos |
| vocative (vokatīvs) | skani | skaņi |
Synonyms
- patskanis
- vokālis
- (obsolete terms) balsskanis, skandinieks
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “patskanis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN