significaturus
Latin
Etymology
Future active participle of significō.
Participle
sīgnificātūrus (feminine sīgnificātūra, neuter sīgnificātūrum); first/second-declension participle
- about to show
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | sīgnificātūrus | sīgnificātūra | sīgnificātūrum | sīgnificātūrī | sīgnificātūrae | sīgnificātūra | |
| Genitive | sīgnificātūrī | sīgnificātūrae | sīgnificātūrī | sīgnificātūrōrum | sīgnificātūrārum | sīgnificātūrōrum | |
| Dative | sīgnificātūrō | sīgnificātūrō | sīgnificātūrīs | ||||
| Accusative | sīgnificātūrum | sīgnificātūram | sīgnificātūrum | sīgnificātūrōs | sīgnificātūrās | sīgnificātūra | |
| Ablative | sīgnificātūrō | sīgnificātūrā | sīgnificātūrō | sīgnificātūrīs | |||
| Vocative | sīgnificātūre | sīgnificātūra | sīgnificātūrum | sīgnificātūrī | sīgnificātūrae | sīgnificātūra | |