sibilatrix
Latin
Etymology
sībilō (“I whistle”) + -trix (suffix forming feminine agent nouns)
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /siː.biˈlaː.triks/, [siː.bɪˈɫaː.trɪks]
Noun
sībilātrix f (genitive sībilātrīcis); third declension
- (female) whistler
Declension
Third declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | sībilātrix | sībilātrīcēs |
| Genitive | sībilātrīcis | sībilātrīcum |
| Dative | sībilātrīcī | sībilātrīcibus |
| Accusative | sībilātrīcem | sībilātrīcēs |
| Ablative | sībilātrīce | sībilātrīcibus |
| Vocative | sībilātrix | sībilātrīcēs |
Related terms
- sībilātor
Descendants
- Translingual: Anas sibilatrix, Phacellodomus sibilatrix, Phylloscopus sibilatrix, Syrigma sibilatrix
References
- sībĭlātrix in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- sībĭlātrix in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette, page 1,436/1