semiplenus
Latin
Etymology
From semi- + plenus.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /seː.miˈpleː.nus/, [s̠eːmɪˈpɫ̪eːnʊs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /se.miˈple.nus/, [semiˈplɛːnus]
Adjective
sēmiplēnus (feminine sēmiplēna, neuter sēmiplēnum); first/second-declension adjective
- half-full
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | sēmiplēnus | sēmiplēna | sēmiplēnum | sēmiplēnī | sēmiplēnae | sēmiplēna | |
| Genitive | sēmiplēnī | sēmiplēnae | sēmiplēnī | sēmiplēnōrum | sēmiplēnārum | sēmiplēnōrum | |
| Dative | sēmiplēnō | sēmiplēnō | sēmiplēnīs | ||||
| Accusative | sēmiplēnum | sēmiplēnam | sēmiplēnum | sēmiplēnōs | sēmiplēnās | sēmiplēna | |
| Ablative | sēmiplēnō | sēmiplēnā | sēmiplēnō | sēmiplēnīs | |||
| Vocative | sēmiplēne | sēmiplēna | sēmiplēnum | sēmiplēnī | sēmiplēnae | sēmiplēna | |
References
- “semiplenus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “semiplenus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- semiplenus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- semiplenus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette