ascribens
Latin
Etymology
Present participle of āscrībō.
Participle
āscrībēns m, f, n (genitive āscrībentis); third declension
- appointing, enrolling, reckoning
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | āscrībēns | āscrībēns | āscrībentēs | āscrībentia | |
| Genitive | āscrībentis | āscrībentis | āscrībentium | āscrībentium | |
| Dative | āscrībentī | āscrībentī | āscrībentibus | āscrībentibus | |
| Accusative | āscrībentem | āscrībēns | āscrībentēs, āscrībentīs | āscrībentia | |
| Ablative | āscrībente, āscrībentī1 | āscrībente, āscrībentī1 | āscrībentibus | āscrībentibus | |
| Vocative | āscrībēns | āscrībēns | āscrībentēs | āscrībentia | |
1When used purely as an adjective.