secundaturus
Latin
Etymology
Future active participle of secundō.
Participle
secundātūrus m (feminine secundātūra, neuter secundātūrum); first/second declension
- about to adapt
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | secundātūrus | secundātūra | secundātūrum | secundātūrī | secundātūrae | secundātūra | |
| Genitive | secundātūrī | secundātūrae | secundātūrī | secundātūrōrum | secundātūrārum | secundātūrōrum | |
| Dative | secundātūrō | secundātūrō | secundātūrīs | ||||
| Accusative | secundātūrum | secundātūram | secundātūrum | secundātūrōs | secundātūrās | secundātūra | |
| Ablative | secundātūrō | secundātūrā | secundātūrō | secundātūrīs | |||
| Vocative | secundātūre | secundātūra | secundātūrum | secundātūrī | secundātūrae | secundātūra | |