sciturus
Latin
Etymology
Future active participle of sciō (“know”).
Participle
scītūrus m (feminine scītūra, neuter scītūrum); first/second declension
- about to know
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | scītūrus | scītūra | scītūrum | scītūrī | scītūrae | scītūra | |
| Genitive | scītūrī | scītūrae | scītūrī | scītūrōrum | scītūrārum | scītūrōrum | |
| Dative | scītūrō | scītūrae | scītūrō | scītūrīs | scītūrīs | scītūrīs | |
| Accusative | scītūrum | scītūram | scītūrum | scītūrōs | scītūrās | scītūra | |
| Ablative | scītūrō | scītūrā | scītūrō | scītūrīs | scītūrīs | scītūrīs | |
| Vocative | scītūre | scītūra | scītūrum | scītūrī | scītūrae | scītūra | |