sagino
Latin
Etymology
From sagina (“nourishment”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /saˈɡiː.noː/
Verb
sagīnō (present infinitive sagīnāre, perfect active sagīnāvī, supine sagīnātum); first conjugation
- I fatten (animals)
- I feed or nourish
Inflection
| Conjugation of sagino (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | sagīnō | sagīnās | sagīnat | sagīnāmus | sagīnātis | sagīnant |
| imperfect | sagīnābam | sagīnābās | sagīnābat | sagīnābāmus | sagīnābātis | sagīnābant | |
| future | sagīnābō | sagīnābis | sagīnābit | sagīnābimus | sagīnābitis | sagīnābunt | |
| perfect | sagīnāvī | sagīnāvistī | sagīnāvit | sagīnāvimus | sagīnāvistis | sagīnāvērunt, sagīnāvēre | |
| pluperfect | sagīnāveram | sagīnāverās | sagīnāverat | sagīnāverāmus | sagīnāverātis | sagīnāverant | |
| future perfect | sagīnāverō | sagīnāveris | sagīnāverit | sagīnāverimus | sagīnāveritis | sagīnāverint | |
| passive | present | sagīnor | sagīnāris, sagīnāre | sagīnātur | sagīnāmur | sagīnāminī | sagīnantur |
| imperfect | sagīnābar | sagīnābāris, sagīnābāre | sagīnābātur | sagīnābāmur | sagīnābāminī | sagīnābantur | |
| future | sagīnābor | sagīnāberis, sagīnābere | sagīnābitur | sagīnābimur | sagīnābiminī | sagīnābuntur | |
| perfect | sagīnātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | sagīnātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | sagīnātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | sagīnem | sagīnēs | sagīnet | sagīnēmus | sagīnētis | sagīnent |
| imperfect | sagīnārem | sagīnārēs | sagīnāret | sagīnārēmus | sagīnārētis | sagīnārent | |
| perfect | sagīnāverim | sagīnāverīs | sagīnāverit | sagīnāverimus | sagīnāveritis | sagīnāverint | |
| pluperfect | sagīnāvissem | sagīnāvissēs | sagīnāvisset | sagīnāvissēmus | sagīnāvissētis | sagīnāvissent | |
| passive | present | sagīner | sagīnēris, sagīnēre | sagīnētur | sagīnēmur | sagīnēminī | sagīnentur |
| imperfect | sagīnārer | sagīnārēris, sagīnārēre | sagīnārētur | sagīnārēmur | sagīnārēminī | sagīnārentur | |
| perfect | sagīnātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | sagīnātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | sagīnā | — | — | sagīnāte | — |
| future | — | sagīnātō | sagīnātō | — | sagīnātōte | sagīnantō | |
| passive | present | — | sagīnāre | — | — | sagīnāminī | — |
| future | — | sagīnātor | sagīnātor | — | — | sagīnantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | sagīnāre | sagīnāvisse | sagīnātūrus esse | sagīnārī | sagīnātus esse | sagīnātum īrī | |
| participles | sagīnāns | — | sagīnātūrus | — | sagīnātus | sagīnandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| sagīnāre | sagīnandī | sagīnandō | sagīnandum | sagīnātum | sagīnātū | ||
References
- sagino in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- sagino in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- sagino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette