ruralis
Latin
Etymology
From rūs (“countryside”) + -ālis.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ruːˈraː.lis/, [ruːˈraː.lɪs]
Adjective
rūrālis (neuter rūrāle); third declension
- Of or pertaining to the countryside, rural, rustic.
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | rūrālis | rūrāle | rūrālēs | rūrālia | |
| Genitive | rūrālis | rūrālis | rūrālium | rūrālium | |
| Dative | rūrālī | rūrālī | rūrālibus | rūrālibus | |
| Accusative | rūrālem | rūrāle | rūrālēs, rūrālīs | rūrālia | |
| Ablative | rūrālī | rūrālī | rūrālibus | rūrālibus | |
| Vocative | rūrālis | rūrāle | rūrālēs | rūrālia | |
Derived terms
- rūrāliter
Related terms
- rūrātiō
- rūrestris
- rūricola
- rūricolāris
- rūrigena
- rūrō
- rūs
- rūstica
- rūsticānus
- rūsticātim
- rūsticātiō
- rūsticē
- rūsticellus
- rūsticitās
- rūsticola
- rūsticor
- rūsticula
- rūsticulus
- rūsticus
Descendants
- Catalan: rural
- English: rural
- French: rural
- Italian: rurale
- Portuguese: rural
- Spanish: rural
References
- ruralis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- ruralis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette