ruminaturus
Latin
Etymology
Future active participle of rūminor.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ruː.mi.naːˈtuː.rus/, [ruː.mɪ.naːˈtuː.rʊs]
Participle
rūminātūrus m (feminine rūminātūra, neuter rūminātūrum); first/second declension
- about to chew the cud, ruminate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | rūminātūrus | rūminātūra | rūminātūrum | rūminātūrī | rūminātūrae | rūminātūra | |
| Genitive | rūminātūrī | rūminātūrae | rūminātūrī | rūminātūrōrum | rūminātūrārum | rūminātūrōrum | |
| Dative | rūminātūrō | rūminātūrae | rūminātūrō | rūminātūrīs | rūminātūrīs | rūminātūrīs | |
| Accusative | rūminātūrum | rūminātūram | rūminātūrum | rūminātūrōs | rūminātūrās | rūminātūra | |
| Ablative | rūminātūrō | rūminātūrā | rūminātūrō | rūminātūrīs | rūminātūrīs | rūminātūrīs | |
| Vocative | rūminātūre | rūminātūra | rūminātūrum | rūminātūrī | rūminātūrae | rūminātūra | |