rumigo
Latin
Etymology
From rūmen (“throat, gullet”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈruː.mi.ɡoː/, [ˈruː.mɪ.ɡoː]
Verb
rūmigō (present infinitive rūmigāre, perfect active rūmigāvī, supine rūmigātum); first conjugation
- I chew over again, ruminate
Inflection
| Conjugation of rumigo (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | rūmigō | rūmigās | rūmigat | rūmigāmus | rūmigātis | rūmigant |
| imperfect | rūmigābam | rūmigābās | rūmigābat | rūmigābāmus | rūmigābātis | rūmigābant | |
| future | rūmigābō | rūmigābis | rūmigābit | rūmigābimus | rūmigābitis | rūmigābunt | |
| perfect | rūmigāvī | rūmigāvistī | rūmigāvit | rūmigāvimus | rūmigāvistis | rūmigāvērunt, rūmigāvēre | |
| pluperfect | rūmigāveram | rūmigāverās | rūmigāverat | rūmigāverāmus | rūmigāverātis | rūmigāverant | |
| future perfect | rūmigāverō | rūmigāveris | rūmigāverit | rūmigāverimus | rūmigāveritis | rūmigāverint | |
| passive | present | rūmigor | rūmigāris, rūmigāre | rūmigātur | rūmigāmur | rūmigāminī | rūmigantur |
| imperfect | rūmigābar | rūmigābāris, rūmigābāre | rūmigābātur | rūmigābāmur | rūmigābāminī | rūmigābantur | |
| future | rūmigābor | rūmigāberis, rūmigābere | rūmigābitur | rūmigābimur | rūmigābiminī | rūmigābuntur | |
| perfect | rūmigātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | rūmigātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | rūmigātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | rūmigem | rūmigēs | rūmiget | rūmigēmus | rūmigētis | rūmigent |
| imperfect | rūmigārem | rūmigārēs | rūmigāret | rūmigārēmus | rūmigārētis | rūmigārent | |
| perfect | rūmigāverim | rūmigāverīs | rūmigāverit | rūmigāverimus | rūmigāveritis | rūmigāverint | |
| pluperfect | rūmigāvissem | rūmigāvissēs | rūmigāvisset | rūmigāvissēmus | rūmigāvissētis | rūmigāvissent | |
| passive | present | rūmiger | rūmigēris, rūmigēre | rūmigētur | rūmigēmur | rūmigēminī | rūmigentur |
| imperfect | rūmigārer | rūmigārēris, rūmigārēre | rūmigārētur | rūmigārēmur | rūmigārēminī | rūmigārentur | |
| perfect | rūmigātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | rūmigātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | rūmigā | — | — | rūmigāte | — |
| future | — | rūmigātō | rūmigātō | — | rūmigātōte | rūmigantō | |
| passive | present | — | rūmigāre | — | — | rūmigāminī | — |
| future | — | rūmigātor | rūmigātor | — | — | rūmigantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | rūmigāre | rūmigāvisse | rūmigātūrus esse | rūmigārī | rūmigātus esse | rūmigātum īrī | |
| participles | rūmigāns | — | rūmigātūrus | — | rūmigātus | rūmigandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| rūmigāre | rūmigandī | rūmigandō | rūmigandum | rūmigātum | rūmigātū | ||
Related terms
- rūmen
- rūminālis
- rūminātiō
- rūminātor
- rūminō
Descendants
- Aromanian: aroamig, arumigari
- Catalan: rumiar, remugar
- Italian: rugumare
- Occitan: romiar
- Old French: rungier
- French: ronger
- Portuguese: rumiar
- Romanian: rumega, rumegare
- Spanish: remugar, rumiar
References
- rumigo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- rumigo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette