rimaturus
Latin
Etymology
Future active participle of rīmor.
Participle
rīmātūrus m (feminine rīmātūra, neuter rīmātūrum); first/second declension
- about to probe, search, explore
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | rīmātūrus | rīmātūra | rīmātūrum | rīmātūrī | rīmātūrae | rīmātūra | |
| Genitive | rīmātūrī | rīmātūrae | rīmātūrī | rīmātūrōrum | rīmātūrārum | rīmātūrōrum | |
| Dative | rīmātūrō | rīmātūrae | rīmātūrō | rīmātūrīs | rīmātūrīs | rīmātūrīs | |
| Accusative | rīmātūrum | rīmātūram | rīmātūrum | rīmātūrōs | rīmātūrās | rīmātūra | |
| Ablative | rīmātūrō | rīmātūrā | rīmātūrō | rīmātūrīs | rīmātūrīs | rīmātūrīs | |
| Vocative | rīmātūre | rīmātūra | rīmātūrum | rīmātūrī | rīmātūrae | rīmātūra | |